Kanonisko tiesību kodekss: derīgās laulības rekvizīti
I) Piekrišana – gribas akts, ar kuru vīrietis un
sieviete neatsaucamā derībā savstarpēji dāvā un pieņem viens otru, lai veidotu
laulību (1057. kan. 2. §).
II) Abām pusēm ir jābūt spējīgām [abile]
(1073.-1103. kan.):
A) Dabiskās spējas [capacità],
t.i., lai pusēm piemīt no dabiskā likuma izrietošie rekvizīti:
1) prāta līmenī:
- spēja saprast, ko var kavēt:
a. nezināšana (1096. kan.);
b. kļūdīšanās par personu (1097. kan.);
c. maldināšana (1098. kan.).
- spēja noslēgt derīgu laulību, ko var kavēt:
a. prāta lietošanas defekts (1095. kan. 1°);
b. spriešanas par laulības būtiskajām tiesībām un pienākumiem spēju smags
defekts (1095. kan. 2°);
c. psihisko spēju uzņemties laulāto pienākumus defekts (1095. kan. 3°).
2) gribas līmenī:
- spēja dot piekrišanu
a. bez rezervēšanas (to kavē simulācija [1101. kan.]);
b. pilnīgi (to kavē nosacījumi [1102. kan.]);
c. brīvi (to kavē bailes [1103. kan.]).
B) Pozitīvās spējas [capacità],
t.i., lai pusēm piemīt rekvizīti, kas izriet no pozitīvajām, dievišķajām un
cilvēciskajām tiesībām:
1) kanoniskais vecums (1083. kan.);
2) impotence (1084. kan.);
3) iepriekšējo laulību saites (1085. kan.);
4) kulta atšķirība [disparitas cultus]
(1086. kan.);
5) priesterības sakraments (1087. kan.);
6) mūžīgais šķīstības solījums (1088. kan.);
7) sievietes nolaupīšana (1089. kan.);
8) otrās puses laulātā drauga slepkavība (1090. kan.);
9) asins radniecība taisnā līnijā (1091. kan.);
10) svainība taisnā līnijā (1092. kan.);
11) publiska piederība, kas izriet no nederīgas laulības (1093. kan.);
12) radniecība likuma priekšā, kas rodas no adopcijas (1094. kan.).
III) Kanoniskā forma. Kanoniski rīcībspējīgiem vīrietim un
sievietei sava piekrišana ir jāmanifestē:
1) ārēji;
2) otrās puses klātbūtnē;
3) divu liecinieku un prāvesta klātbūtnē (1104.-1123. kan.).
Pr. M. Sivickis