Kanonistu aizbildnis – svētais Raimonds no Penafortas
Svētais Raimonds, priesteris, ir dzimis starp 1175. un 1180. gadu netālu no
Barselonas (Spānijā). Viņš nāk no dižciltīgās Penafortu dzimtas. Mācījās vietējās
katedrāles skolā, tad 1210. gadā devās uz Boloņu, kur universitātē izcili
apguva Baznīcas un romiešu tiesības. Kopš 1216. gada jau kā doktors sāka
pasniegt šai pašā universitātē un izdeva savu pirmo monumentālo darbu Summa Iuris – palīglīdzekli studējošiem
tiesības.
1218. gadā Barsdonas bīskaps Berengarijs IV, dibinot savā diecēzē klēra
sagatavošanas augstskolu, ielūdza Raimondu kā vienu no pasniedzējiem. Vienlaikus
1220. gadā svētais Dominiks uz šo iestādi atsūtīja dominikāņus, ar kuriem
topošais svētais ātri iepazinās un jau 1222. gadā pats kļuva par šī ordeņa
locekli.
1230. gadā pāvests Gregors IX ielūdza svēto Raimondu uz Romu un nozīmēja
par savu biktstēvu un ziedojumu vācēju. Raimonds bija izcils Svētā Tēva
padomnieks. Viņš satikās arī ar daudzām tā laika Baznīcas slavenībām, sekmīgi
kārtoja daudzas lietas, tomēr viņa lielākais ieguldījums ir Baznīcas tiesību
sakārtošana. Gadsimtu gaitā pāvesti un koncili izdeva ļoti daudzus dokumentus,
risinot dažādus jautājumus. Šo risinājumu un normu bija tika daudz, ka pat
viszinošākajiem cilvēkiem bija ļoti problemātiski orientēties šai dokumentu
klāstā. 1234. gadā pāvests Gregors IX ar bullu Rex Pacificus promulģēja kā saistošu visai Baznīcai svētā Raimonda
kanonisko tiesību apkopojumu Decretales
Gregorii IX (Liber Extra),
saskaņā ar kuru Kristus mistiskā Miesa dzīvoja līdz pat pirmā Kanonisko tiesību kodeksa promulģēšanai
1918. gadā. Par nopelniem šī fundamentālā darba tapšanā pāvests gribēja iecelt
Raimondu par Taragonas arhibīskapu, bet ģēnijs atteicās.
1236. gadā svētais atgriezās uz Spāniju, kur 1238. gadā tika ievēlēts par
sava ordeņa ģenerāli. Šo kalpojumu svētais Raimonds pildīja ļoti cītīgi un
dedzīgi; būdams jurists, viņš sagatavoja konstitūciju utt. Tomēr pēc diviem
gadiem viņš atteicās no tik augsta amata un vairāk pievērsās garīgajai dzīvei
un apustulātam. Sarakstīja darbus Summa
Pastoralis, Tractatum de Matrimonio
utt. Pildīja Aragonas karaļa Jēkaba I un citu augstmaņu biktstēva un padomnieka
pienākumus.
Būdams ļoti aktīvs un askētisks, svētais Raimonds nodzīvoja vairāk nekā 95
gadus. Viņš nomira Barselonā 1275. gada 6. janvārī. Viņa bērēs piedalījās pats
karalis ar galminiekiem.
Pāvests Pāvils III beatificēja Raimondu Romā 1542. gadā, bet pāvests
Klements VIII viņu kanonizēja 1601. gada 29. aprīlī.
7. janvāris ir svētā Raimonda no Penafortas, priestera, kanonistu un
juristu aizbildņa, liturģiskās piemiņas diena.
Sveicu visus Starpdiecēžu un Metropolijas tribunālu darbiniekus un novēlu
svētā Raimonda aizbildniecību un gudrību kalpošanā Dievam un Viņa Baznīcai!
Foto: wikipedia