Labums vai ļaunums?
Savā laikā svēto prāvestu Jāni Mariju Vianeju pie sevis izsauca bīskaps,
lai paziņotu, ka kūrijā esot saņemtas divas vēstules: pirmajā prāvests tika
nesaprasts un pat notiesāts, bet otrajā – gandrīz beatificēts. Bīskaps lūdza
garīdznieka komentāru. Topošais svētais pazemīgi atbildēja: „Bet tie ir tikai
divu cilvēku viedokļi. Pirmā vēstule mani nepadarīja sliktāku, nedz arī otrā –
labāku. Kāds es esmu, tāds esmu”.
Līdzīgās situācijas piedzīvo ne tikai konkrēti cilvēki, amatpersonas, bet
arī institūcijas.
Sasniedzot vēlamos mērķus, cilvēki mēdz palikt drosmīgāki, atvērtāki. Pirms
kāda laika Baznīcas tiesā bija noslēgušies divi procesi, pēc kuriem prasītāji,
komentējot savas sajūtas, rakstīja sekojošo:
1. [..] paldies par ieguldīto darbu
un nosūtīto spriedumu [..] tagad par 150€ atkal esam brīvi [..] brīvība visiem
maksā dārgi... Uģis
2. [..] esmu Jums pateicīga par visu,
bet vienlaikus ļoti pārsteigta par prasītā ziedojuma niecību. Tiesas darbinieki
taču iegulda tik daudz laika un spēka [..] Nevaru saprast, kāpēc pēc ST
dibināšanas 2002. gadā šai institūcijā nekad nav palielinājušies „tarifi”, jo
nauda taču zaudē vērtību un viss kļūst dārgāks? Cik es esmu pētījusi, ziedojums
150€ apmērā ir nemainīgs kopš tiesas pastāvēšanas sākuma (arī 2002. gadā tie
bija tikai 100Ls=142,29€!) [..] Salīdzinot ar citiem ārzemju tribunāliem, šāds
ziedojums patiesi ir niecīgs! Atļaušos ieskatīties ciparos. 2002. gada septembrī
iztikas minimums Latvijā sastādīja 87,41Ls=124,12€, bet minimālā alga – 60Ls=85,37€.
Citiem vārdiem sakot, tolaik ziedojums tiesai sastādīja 115% no iztikas
minimuma vai pat 167% no minimālās algas. Bet kas ir šodien? 2019. gada decembrī
Latvijā iztikas minimums bija 252,19€, bet minimālā alga – 430€, savukārt
ziedojums tiesai – tie paši 150€ jeb šoreiz tikai 60% no iztikas minimuma vai
35% no Valstī noteiktās minimālās algas apmēra [..] Kāpēc es to visu tik smalki
aprakstu? Lai panāktu taisnīgumu. Vai nevajadzētu ziedojuma par tiesas darbībām
apmēru saistīt ar kādu no valstī noteiktajām konstantēm, piemēram, ar minimālās
algas apmēru, atgriežoties arī pie procentuālās atbilstības tiesas dibināšanas
brīdī? Marta
Atbildot uz pirmo vēstuli, ir jāsaka, ka pats spriedums Baznīcas tiesā
faktiski ir bezmaksas. Jo, ko Dievs ir savienojis, to cilvēks nevar šķirt (sal.
Mt 19, 6b), tāpēc ne par kādu naudu „brīvību”
no laulātā drauga nenopirksi. Var šķirt tikai dabiska nāve. Tomēr, ja laulātie
nav spējuši uzturēt savas attiecības, ir šķīrušies Valsts priekšā un „kaļ”
kādus plānus par citu iespēju salaulāties Baznīcā, tad viņiem nav citas
iespējas, kā griezties Baznīcas tribunālā. Process būs iespējams tikai tad, ja
atklāsies kādas aizdomas par konkrētas laulības esamību (derīgumu). Šo „defektu”
arī vajadzēs pierādīt procesa gaitā. Tieši procesuālajām darbībām arī ir
vajadzīga materiālā bāze (ziedojumi): ekspertu piesaiste, komunikācijas
(telefona, interneta pakalpojumi), telpu uzturēšana, kancelejas izdevumi
(papīrs, mapes, printera/kopētāja kartridži utt.). Prakse rāda, ka kļūst arvien
vairāk tādu lietu, kad iekļauties šai summā – 150€ – tiešām jau sen nemaz nav
iespējams.
Ir jāņem vērā, ka ne vienmēr kanoniskā procesa noslēgumā laulība tiek
pasludināta par spēkā neesošu. Tāpēc ir aplami a priori „uzmundrināt” puses, solot, ka viss beigsies tā, kā viņi
paši to ir paredzējuši un vēlējušies. Šai ziņā īpaši uzmanīgiem ir jābūt
prāvestiem, kas, gatavojot laulībām kādu pāri, uzzina par puses/pušu pagātnes
nesakārtotajām attiecībām. Otrkārt, pat ja konkrētā laulība tiks atzīta par
spēkā neesošu, tomēr nav nekādas garantijas, ka puse/puses saņems atļauju
atkārtoti salaulāties. Protams, tiesas darbinieki darīs visu, lai palīdzētu
nelaimē nonākušajiem, tomēr, ja procesa gaitā tiesneši nesasniegs morālo
pārliecību par pretējo, laulība tiks atzīta par spēkā esošu, neskatoties uz
Valsts tiesas/notāra nostāju vai pušu viedokli un emocijām.
Atbildot uz otro vēstuli, ir jāatzīst, ka, salīdzinot ar citu ārzemju
diecēžu tiesu maksām, Latvijas tribunālu ziedojuma summa ir neliela un kopš
institūciju dibināšanas paliek gandrīz nemainīga (ja neskaita 100Ls=142,29€ „noapaļošanu”
līdz 150€, 2014. gadā Latvijai pārejot uz eiro). Varbūt kādreiz Latvijas
Bīskapu konferencē arī tiks skatīts jautājums par ziedojuma palielināšanu un
piesaistīšanu kādam no aprēķiniem, bet pagaidām viss paliek saskaņā ar
dibināšanas pieņēmumiem, jo 115% no iztikas minimuma šodien sastādītu 290€, bet
167% no minimālās algas – gandrīz 720€. Bet mūsdienu ekonomiskajos apstākļos
tas būtu pārāk liels apgrūtinājums ticīgajiem.
Romas Rota piedāvā izeju no šīs situācijas – aicina pārus iespēju robežās
labprātīgi ziedot vairāk par tiesā noteikto summu, lai tribunālam pietiktu
līdzekļu ne tikai viņu lietas izskatīšanai, bet arī būtu kāds „pārpalikums”
trūcīgo pāru lietu izskatīšanai (sk. Tribunale
Apostolico della Rota Romana, Sussidio
applicativo del Motu proprio Mitis Iudex Dominus Iesus, Città del Vaticano,
2016, p. 12, n. 4). Arī bīskapu uzdevums ir gādāt līdzekļus šim nolūkam
(trūcīgo pāru lietu izskatīšanai). Pāris nemaksā par procesu, ja 1) tas tiešām
ir trūkumcietējs un spēj to pierādīt dokumentāli, arī 2) pastāv „acīmredzami defekti”
viņu noslēgtajā laulībā un process nesīs garīgu labumu pusēm. Tas nozīmē, ka „bezmaksas”
process nebūs iespējams, ja dažādu iemeslu dēļ pāris vienkārši neko negrib
noziedot, lai ietaupītu līdzekļus vai paužot savu neapmierinātību ar
spriedumu/lēmumu, vai ja pāris griežas tiesā, lai vienkārši „atbrīvotos” no
partnera, jo „negribot būt ar viņu mūžībā” utt.
Tādējādi mūsu apstākļos ziedojums par tiesas pakalpojumiem kļūst vismaz
150€ liels.
Turpinot sv. J.M. Vianeja domu, tribunāls turpinās savu misiju dvēseļu
pestīšanas labā, ko nevar pārtraukt ne ziedojumu trūkums, ne to pārpilnība.
Pr. M. Sivickis