Kristības sakramenta teoloģiski-kanoniskie principi
Kristības
sakraments
1. ir
visu sakramentu durvis un pamats;
2. ir
nepieciešams pestīšanai (vēlēšanās saņemt kristību = moceklība);
3.
atbrīvo no pirmdzimtā grēka, kā arī no visiem personīgajiem grēkiem;
4.
garīgi atjauno cilvēku un padara to par Dieva bērnu;
5. īpašā
veidā savieno ar Kristu: kristītais kļūst par Dieva tautas locekli un ņem
dalību Kristus pravietiskajā, priesteriskajā un karaliskajā kalpojumā;
6.
cilvēku inkorporē Baznīcā, kur tas kļūst par personu ar kristīgajiem
pienākumiem un tiesībām;
7. tiek
derīgi piešķirts tikai ūdenī (iegremdējot vai trīskārši uzlejot), izsakot
vārdus: N., es tevi kristu Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā.
8. Par
kristieti nepiedzimst, bet kļūst kristības sakramentā: ar dabisko dzimšanu mēs
kļūstam par kādas valsts pilsoni, bet ar kristību piedzimstam pārdabiskajai
dzīvei un kļūstam par Baznīcas pilsoņiem.