Garīdznieka tērps

"Ko nozīmē sutana, priestera apģērbs? Kāpēc jezuītiem tā nav? Kāpēc priesteri atsakās no priestera amata tērpa? Pāvests taču vienmēr ir baltā sutanā? Grūti iedomāties viņu bez tās."

Priestera tērps ir sutana, turklāt – tas ir ikdienas „darba” apģērbs. Pašreizējais Kanonisko tiesību kodekss (turpmāk – KTK) 284. kanonā paredz, ka „klēra locekļiem ir jānēsā piemērotu baznīcas tērpu saskaņā ar Bīskapu Konferencē pieņemtajiem noteikumiem un saskaņā ar likumīgajām vietējām tradīcijām”.

Tātad pienākums valkāt priestera apģērbu ir universāls, t.n., skar katru garīdznieku. Nav jāaizmirst, ka pienākums pastāv tur, kur kādam citam ir tiesības. Mūsu gadījumā: katram ticīgajam, piemēram, ir tiesības saņemt no Gana garīgo palīdzību (sal. KTK, 213. kan.), tāpēc garīdzniekam jebkurā vietā un laikā ir jābūt vizuāli atpazīstamam. Sutanas nēsāšanas pienākums, protams, neattiecas uz ārkārtējām, no Baznīcas neatkarīgām situācijām, tādām kā kristiešu vajāšanas, nelabvēlīgie aizliedzošie likumi no valsts puses utt., kad šis priekšraksts var būt dispensēts vai vispār atcelts.

Kanons nekādā gadījumā nespiež visus priesterus ģērbties vienādi. Likumdevējs atzīst vietējās garīdznieku ģērbšanās tradīcijas (kuras nav pretrunā ar dievišķo likumu vai nav nosodītas kanoniskajās tiesībās), kā arī atstāj šo jautājumu Bīskapu Konferences kompetencē – izlemt, kāds tērps būs vispiemērotākais apstākļiem un vietai. Itālijas Bīskapu Konference 1983. gadā noteica, ka viņu priesteriem publiski ir jābūt ģērbtiem sutanā vai kolārkreklā. Latvijas priesteri rīkojas līdzīgi. Karstajās zemēs, piemēram, Āfrikā vai Āzijā, priesteri nekad nenēsā melnas sutanas; viņu sutanas ir baltas, gluži kā pāvestam!

Lasītājas jautājuma turpinājumā tiek minēti jezuīti. Pēc būtības Jēzus sadraudzības locekļu tērps ir līdzīgs diecēzes priestera apģērbam, bet sutanas nēsāšana pasaulē viņiem ir atkarīga no Ordeņa iekšējiem noteikumiem.

Sutanas vērtība nepastāv tikai tanī, ka šī ārējā atšķirības zīme palīdz vieglāk atpazīt garīdznieku, līdz ar to atvieglinot priestera kalpošanu. Dvēseļu gana tērpam ir daudz dziļāka nozīme – tas sniedz publisko liecību par priestera identitāti un par viņa piederību Dievam; sutana kļūst par vēstījumu, kuru priesteris pauž gan vārdos, gan darbos, gan arī ar savu izskatu. Tādējādi baznīcas tērps atvieglina cilvēku tuvošanos priestera kalpojumam šajā pasaulē. Mūsdienu sabiedrībā novājinās jūtas pret sakrālo, tāpēc sutana var kalpot kā atgādinājums cilvēkam par Dievu, par ticību, par garīgo dzīvi. Var teikt, ka atteikšanās no baznīcas tērpa zināmā mērā padara nabadzīgāku priestera kalpojumu un visus viņa centienus. Tāpēc pāvests mums arī rāda viscēlāko piemēru ne tikai ar saviem pamudinājumiem, dzīves veidu, celebrēšanu, šoreiz – ar Ticības gada pasludināšanu, bet arī ar savu nostāju un izskatu.

Pirms kāda laika dzirdēju divu cienījamo profesoru sašutumu par kāda jauna priestera ierašanos pasākumā kolārkreklā, bez sutanas. Viens viņiem iesaucās: „Nu ko tu gribi?! Sekulārisma gars vai semināra vadības ‘nolaidība’!”

Nav komentāru

Komentēt