Vai griezties Baznīcas tiesā?

Cilvēku attiecību un savstarpējās sadarbības tēma ir ļoti plaša, sarežģīta, bet vienlaikus ārkārtīgi svarīga. Šī tematika aktualizējas arī tad, kad jaunietis un jauniete vēlas dibināt ģimeni – uz mūžiem salaulāties Baznīcā. Ņemot vērā šo attiecību specifiku, Kristus mistiskā Miesa atbalsta laulības institūtu visās tā pastāvēšanas fāzēs:

a. vispārējā sagatavošana: sprediķi, katehēzes, nodarbības, lekcijas utt. draudzēs, nometnēs, kopienās, individuālās tikšanās reizēs;

b. pāra sagatavošana laulībām: tikšanās ar katehētiem, saderināto kursi, pārrunas ar priesteri (katehizācija, ģimenes teoloģija un psiholoģija, dabiskā ģimenes plānošana, pirmslaulību anketa, dokumentu sakārtošana utt.);

c. auglīga laulību ceremonija: piederības savai draudzei nozīme, sakramenta nozīme, brīva, aktīva un apzināta līdzdalība ar tīru sirdi, mīlestības apliecināšana, neatsaucamais zvērests, Dieva svētība utt.; tikai otrajā plānā – romantika, mūzika, ziedi, viesi, dāvanas, filmēšanās un citas tradīcijas;

d. permanentais pastorālais darbs ar laulātajiem/ģimenēm: piederība savai draudzei, ik svētdienas sv. Mise ar grēkusūdzi un sv. Komūniju, kopīgās lūgšanas mājās, tikšanās ar priesteri (t.s., arī pastorālās vizītes), kopīgā gatavošanās un iesaistīšanās bērnu kristībās, I sv. Komūnijā, iestiprināšanā, kopīgās rūpes par vecāko paaudzi (slimnieku sakraments utt.), laulāto tikšanās, lūgšanu grupiņas, dažādas kustības, kursi, rekolekcijas utt.

Visi labi saprotam, ka nemitīga formācija ir svarīga arī pēc sakramentu pieņemšanas, tomēr dažreiz gadās, ka, ievērojot it visu, pāris tomēr var nonākt grūtībās, pat zināmā krīzē. Problēmu priekšā ticīgie dara visu, lai viņus nepiemeklētu visļaunākais. Paviršība garīgajā dzīvē noved līdz tam, ka cilvēks pārāk ātri un viegli padodas pārbaudījumu spiedienam un rezultātā zaudē savas attiecības, ģimeni, nereti pat pats sevi, traumē savus bērnus un pārējos piederīgos, izvirza nepamatotas pretenzijas un prasības Baznīcai.

Kāds no mūsdienu ģimenes krīzes algoritmiem: laulības Baznīcā → relatīvi mierīga kopīgā dzīve (nereti bez Dieva, bez lūgšanas utt.) → kāda problēma → nespēja vai pat nevēlēšanās to risināt pašiem (lepnums, aizvainojums, kompetences trūkums, dialoga nepraktizēšana utt.) → viena puse izdzen otru vai pati aiziet prom → šķiršanās Valsts priekšā (nav ko dalīt → pie notāra; nevar vienoties → tiesā) → laicīgās institūcijas spriedums stāja spēkā, bet sirdsapziņa nav mierīga: taču esam laulāti Dieva priekšā! → paiet laiks → kaut kur uzzina par Baznīcas tiesas eksistenci, sazinās ar to: ko darīt, lai anulētu laulību, lai atbrīvotos no šīs nastas → iesāk kaut ko kārtot → savu uzskatu un ambīciju gūstā pārstāj sadarboties ar tribunālu vai uzskata, ka prasības ir nepanesami neadekvātas → rezultāts = 0 gan sirdsapziņā, gan ģimenē, gan arī sabiedrībā, ieskaitot reliģisko praksi Baznīcā → visi ir vainīgi, jo neviens šos nabagos nesaprotot utt.

Risināt šo jautājumu vajadzētu nedaudz citādākā veidā. Ņemot vērā universālās Baznīcas praksi kanoniskajā, pastorālajā, teoloģiskajā jomās, Romas Rotas Sussidio (2016. gads) ieteikumus un Starpdiecēžu tiesas novērojumus, problēmas atrisināšanas loģika, pieļaujot neskaitāmas nianses un variācijas, varētu izskatīties sekojoši.

1. Pastāv laulības nepārvarama krīze. Neskatoties uz visām garīgajām u.c. aktivitātēm, kuras pāriem dāsni piedāvā Baznīca arī pēc laulības noslēgšanas, puses tomēr nokārtoja visas formalitātes un šķirās Valsts priekšā (pie notāra vai tiesā). Tas ir ļoti sāpīgs moments arī visai Baznīcai, tomēr laulības sakraments joprojām pastāv (!), kamēr Baznīcas kompetenta autoritāte nav oficiāli pateikusi pretējo. Ko tas nozīmē praksē? Dieva priekšā vīrietis un sieviete joprojām ir laulātie vīrs un sieva. Neskatoties uz to, ka viņi vairs nedzīvo kopā, viņiem ir pienākums lūgties vienam par otru, par viņu ģimeni, rūpēties par bērniem, atbrīvoties no aizvainojumiem, samierināties, piedot, saglabāt uzticību, tiekties uz ģimenes un attiecību reanimēšanu. Šai periodā abi laulātie vai viens no viņiem, kas nesadzīvo ne ar kādu trešo personu, var droši iet pie grēkusūdzes, nožēlot savus grēkus, saņemt absolūciju un pieņemt sv. Komūniju.

Tomēr priesterim (biktstēvam) vajag pārliecināties, ka penitents, nedzīvojot ar savu laulāto draugu, nav iesācis sadzīvošanu bez laulības sakramenta ar kādu citu personu. Un pat ja, piemēram, laulātais vīrs ir atradis sev citu „dzīves biedreni”, tas nenozīmē, ka sieva nedrīkst pieņemt sakramentus, ja viņa glabā uzticību savam grēcīgajam vīram.

Ja no paša sākuma cilvēki nebija labi informēti savās draudzēs, tad, beidzoties kanoniskajam procesam, kurā laulība tiek atzīta par spēkā neesošu, kāda no pusēm vaicā: „Vai tagad es varu iet pie sakramentiem?” „Varat, kad kanoniski salaulāsieties ar to personu, kuras dēļ iesākāt šo procesu”. „Nē, es vairs negribu laulāties ne ar vienu! Pēc otras puses aiziešanas uz citām mājām dzīvoju vienatnē”. Tādā gadījumā šis process nemaz nebija vajadzīgs, jo šī persona arī pirms tam varēja droši turpināt savas sakramentālās dzīves praktizēšanu. Rezultātā: zaudēts laiks, nervi, līdzekļi, tribunālā veidojas rindas utt.

2. Kāds no laulātajiem Baznīcā (bet jau šķirtajiem Valsts priekšā) pēc ilgām pārdomām, lūgšanām un konsultācijām ar garīdznieku tomēr ir nodomājis atkāroti salaulāties ar kādu citu personu, īstam laulātajam draugam dzīvam esot. Ko darīt?

No sākuma vajag konsultēties ar savas draudzes (saskaņā ar dzīvesvietu) prāvestu vai kādu citu garīdznieku (kurš laulāja vai kurš vairāk patīk), kas tomēr nav saistīts ar tiesneša kalpojumu tribunālā. Šo tikšanās reižu rezultātā arī tiek noskaidrots, vai vispār ir vērts griezties Baznīcas tiesā (un tas ir jādara, ievērojot teritoriālo principu: līdzīgi tam, ka tava draudze ir tā, kuras teritorija tu mājo, arī kompetentā tiesa ir tā, kuras jurisdikcijas teritorijā 1) tu mājo, vai kur 2) pāris tika laulāts, vai arī kur 3) rezidē lielāka daļa liecinieku), vai ir kāda vismaz minimālā „aizķeršanās”, lai varētu iesākt procesu. Tomēr a priori neviens nevar un nedrīkst garantēt pusēm vēlamu iznākumu tiesā.

Esot šajā stadijā, nekādā gadījumā nevajadzētu plānot paredzamo jauno laulību dienu, jo neviens uzreiz nevar pateikt

- vai process vispār būs iespējams;

- cik ātri tiks izskatīta lieta (tiesa, ja visas procesā iesaistītās puses bez vilcināšanās un labprāt produktīvi sadarbojas ar tribunālu, tad visu procesu no A līdz Z var pabeigt dažu mēnešu laikā, bet mēdz gadīties arī sarežģījumi);

- kāds būs rezultāts: vai tiešām laulība tiks atzīta par spēkā neesošu, pie tam, vai pusēm būs atļauts noslēgt jaunu laulību katoļu Baznīcā un ar kādiem nosacījumiem (te nedarbosies princips: es samaksāju, tāpēc dodiet man vēlamo rezultātu; prasītājs ziedo par pašu procesu [par to, ka pēc būtības tiek organizēta izmeklēšana, lai saprastu, vai pāris ir salaulājies tā, kā to māca Baznīca], bet spriedumu saņem gratis).

3. Ja pēc konsultācijām ar prāvestu tomēr atklājas kādi aizdomīgi faktori, kas liecinātu, ka būtu vismaz kāds potenciāls pamats griezties Baznīcas tiesā, tikai tad prasītājs sazinās ar kādu no tiesas darbiniekiem.

4. Lai pārliecinātos par kanoniskā procesa iespējamību, tiesas darbiniekam ir jāapkopo daudz informācijas, obligāti ir jāzina daudzas nianses, ko prasītājs mutiskā sarunā bieži vien neatceras vai nezina (šādās reizēs nereti tiek izteiktas pretenzijas pret jautājumu korektumu utt., bet ir zināms, ka neesot sliktu jautājumu, esot tikai negudras atbildes). Tāpēc, ņemot vērā minēto faktu, kā arī pašreizējos epidemioloģiskos apstākļus, tiesa piedāvā prasītājam mājas apstākļos, nesteidzoties, aizpildīt anketu, kura nav nekāds tests (t.n., ka nepietiek ielikt krustiņu vai ķeksīti, atbildēt jā-nē-nezinu-neatceros utt.), tāpēc uz katru jautājumu respondents atbild izvērsti, pēc būtības un izsmeļoši, rūpīgi apkopojot visu informāciju. Tas ir saistīts ar to, ka tribunāls ņem vērā tikai to, kas ir iekļauts lietas materiālos un liecībās; tātad, jo vairāk uzraksta respondents, jo vairāk informācijas ir tribunāla rīcībā, jo plašāks un dziļāks būs izpētes lauks, kas nozīmē, ka palielinās izredzes sasniegt labu rezultātu. Ja ir informācijas trūkums (nezināmu iemeslu dēļ puses vai liecinieki klusē), tad tiesneši nevar pieņemt adekvātu lēmumu vai pasludināt spriedumu, un laulība tiks atzīta par derīgu un spēkā esošu, neraugoties uz pušu sajūsmu, neapmierinātību vai arī izbrīnu. Līdzīgi, ja ārstam nepateiksi visas nianses par savu veselības stāvokli, tad diez vai viņš noteiks īstu diagnozi un izglābs tavu dzīvību.

Tāpēc uz visiem anketas jautājumiem respondentam vajag atbildēt godīgi no sava un arī no otras puses viedokļa. Ir ideāli, kad pirms aizpildītās anketas iesniegšanas tiesā arī otra puse izlasa visas atbildes un, neko nelabojot pamattekstā, attiecīgajā ailē sniedz savas pārdomas un komentārus. Otras puses brīvprātīga sadarbība ne vienmēr ir iespējama, tomēr, to vismaz nebrīdinot, process nav iespējams, jo tādējādi otrai pusei tiktu liegta iespēja paust savu viedokli. Tieši tāpēc prasītājam obligāti ir jānorāda atbildētāja koordinātes, neskatoties uz otras puses vēlēšanos/nevēlēšanos sadarboties ar tiesu, kā arī obligāti ir jāiesniedz visa informācija par vismaz diviem lieciniekiem, kuri būtu ar mieru procesa gaitā kompetenti atbildēt uz tribunāla jautājumiem.

Anketā nosūtīto informāciju rūpīgi izpēta tiesas darbinieks un nekavējoties paziņo prasītājam rezultātus: vai process ir iespējams (tas ir maksas pakalpojums; ziedojumu saņem draudze, kurā kalpo par lietu atbildīgais priesteris) un konkrēti kādas būtu šaubas par laulības derīgumu, kuras arī vajadzēs padziļināt un pierādīt procesa gaitā. Ja šai fāzē tiesas darbiniekam rodas kādas šaubas, tad būs nepieciešama prasītāja individuālā tikšanās ar tiesas pārstāvi.

Ja šai posmā viss ir bez aizķeršanās, tad prasītājs saņems norādes par to, kā pareizi sastādīt prasības pieteikumu (t.i., iesniegumu ar lūgumu izskatīt laulības derīgumu) un kādus dokumentus pievienot (parasti tās ir pušu kristību apliecības, laulību apliecība [Baznīcā], šķiršanās apliecība [Valsts iestādē], kā arī citi dokumenti, apliecinājumi un pierādījumi).

Kad prasītājs apkopo visus dokumentus, tos integrāli iesniedz Baznīcas tiesā, tikai tad lietai tiek piešķirts rindas kārtas numurs. Kad būs pienākusi lietas kārta (gaidīšanas laiks ir atkarīgs no konkrētas institūcijas slodzes), tad sāksies liecību vākšanas un apkopošanas fāzes, ekspertu piesaistīšana (ekspertu loma: atbildēt uz tribunāla jautājumiem, veicot attiecīgu profesionālu pētījumu un iesniedzot secinājumus, vienmēr atturoties no kārdinājuma vērtēt laulības spēkā esamību [tas būs ekskluzīvi trīs tiesnešu kompetencē]) utt. līdz sprieduma pieņemšanai. Nekavējoties par tiesas spriedumu tiek informētas visas puses. Ja 15 dienu laikā neviens ar pamatotu un argumentētu rakstu neizteiks savu nepiekrišanu un vēlēšanos griezties apelācijas tiesā, tad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Kādi var būt sprieduma varianti?

- laulība ir spēkā esoša, tas nozīmē, ka neviena no pusēm nevar slēgt kādu citu laulību katoļu Baznīcā;

- laulība no saviem sākumiem ir spēkā neesoša, bet slēgt jaunu laulību katoļu Baznīcā var

a. abi;

b. tikai vīrs vai tikai sieva;

c. neviens.

Sprieduma norakstu var saņemt papīra formātā Starpdiecēžu tiesas filiālē (pašlaik – Daugavpilī) vai uz savu e-adresi ar drošu elektronisko parakstu, iepriekš sazinoties ar tribunāla darbiniekiem.

5. Uz dabiskā likuma pamata Baznīcas tribunāla kompetencē ir ne tikai katoļu, bet arī ne-katoļu laulības, zināmos gadījumos – arī reģistrācija dzimtsarakstu nodaļās.

Turpretī Valsts iestādēm nav nekādas teikšanas kanonisko laulību spēkā esamības jautājumā, pat ja civilie efekti ir izšķirti.

Ņemot vērā Baznīcas tribunāla specifiku un autoritāti garīgajā sfērā, tai ir savi tiesneši, advokāti utt. Baznīca arī rūpīgi izvērtē piesaistāmo ekspertu kandidatūras. Tāpēc jebkāda iejaukšanās šai procesā no līdzīgu laicīgo institūciju puses nav kompetenta.

Baznīcas tiesa meklē patiesību par laulības spēkā esamību. Ir aplami domāt, ka šādā procesā tiesa kādu aizstāv, kādu notiesā utt.

Mēdz būt arī tādas situācijas, kad kāds prāvests konstatē, ka grib laulāties vīrietis un sieviete, kurus abus saista iepriekšējo laulību saites. Pēc pastorālā vērtējuma prāvests tomēr nosūta abus uz Baznīcas tiesu. Šai gadījumā būs divi atsevišķi procesi ar visām attiecīgām konsekvencēm. Nav arī nekādas garantijas, ka abi procesi noslēgsies vienādi „labvēlīgi” kandidātiem utt. Bet jebkurā gadījumā visiem ir jābūt saprotošiem un iecietīgiem, jo galvenais princips laulāto dzīvē bija, ir un paliks: ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!

1 komentārs - Vai griezties Baznīcas tiesā?

Komentēt